Kartāga (Carthage)
Kartāga (,, vai arī Karthago, kas savukārt cēlies no feniķiešu valodas Qart-ḥadašt — 'jaunā pilsēta') ir sena pilsēta Ziemeļāfrikā (mūsdienu Tunisijas galvaspilsētas Tunisas teritorijā), kā arī Kartāgas lielvalsts centrs (ap 814. — 146. p.m.ē.).
Tā ir cēlusies no feniķiešu kolonistu apmetnes no Tīras Feniķijā. Tiek uzskatīts, ka pilsētu dibinājusi Tīras karaliene Dido (arī Elisa vai Elisāra), kura, kā vēsta leģenda, vēlāk beidza dzīvi pašnāvībā, nevēloties pakļauties mauritāņu karaļa kategoriskajai prasībai kļūt par tā sievu.
Ar laiku Kartāga ieguva ievērojamu ekonomisku ietekmi visā Vidusjūras reģionā. Kartāga bija viena no lielvarām līdzās ar Romas republiku 2. un 3. gadsimtā p.m.ē. un sacentās ar Romu par Vidusjūras rietumdaļas kontrolēšanu. Šie konflikti ar laiku noveda pie Pūniešu kariem, kuros Kartāga sākotnēji guva leģendāras uzvaras, taču Trešajā Pūniešu karā cieta smagu sakāvi, kā rezultātā pilsēta tika nopostīta un tās teritorija pievienota Romai kā viena no Romas impērijas provincēm.
Tā ir cēlusies no feniķiešu kolonistu apmetnes no Tīras Feniķijā. Tiek uzskatīts, ka pilsētu dibinājusi Tīras karaliene Dido (arī Elisa vai Elisāra), kura, kā vēsta leģenda, vēlāk beidza dzīvi pašnāvībā, nevēloties pakļauties mauritāņu karaļa kategoriskajai prasībai kļūt par tā sievu.
Ar laiku Kartāga ieguva ievērojamu ekonomisku ietekmi visā Vidusjūras reģionā. Kartāga bija viena no lielvarām līdzās ar Romas republiku 2. un 3. gadsimtā p.m.ē. un sacentās ar Romu par Vidusjūras rietumdaļas kontrolēšanu. Šie konflikti ar laiku noveda pie Pūniešu kariem, kuros Kartāga sākotnēji guva leģendāras uzvaras, taču Trešajā Pūniešu karā cieta smagu sakāvi, kā rezultātā pilsēta tika nopostīta un tās teritorija pievienota Romai kā viena no Romas impērijas provincēm.
Ģeogrāfiskā karte - Kartāga (Carthage)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Tunisija
 |
 |
Atlasa kalni aizņem lielāko Tunisijas teritorijas daļu. Teritoriju klāj biezs nogulumiežu slānis, jo šī teritorija senatnē atradās zem jūras ūdeņiem. Valsts dienvidu un dienvidaustrumu daļā atrodas Sahāras tuksnesis un tā ir mazapdzīvota. Nabadzīgo nokrišņu dēļ, Tunisijā nav lielu upju un daudzas no tām periodiski izžūst. Atlasa kalnos tās tek caur kanjoniem. Lielākais ezers valstī ir Džerīda sālsezers. To var uzskatīt par lagūnas tipa ezeru, jo pirms vairākiem miljoniem gadu, tas atdalījās no Vidusjūras un izžuva. Tunisijā ir arī daudz citu nelielu sālsezeru.
Valūta / Valoda
| ISO | Valoda |
|---|---|
| AR | Arābu valoda (Arabic language) |
| FR | Franču valoda (French language) |